detectus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dētegō (“uncover, detect”).
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dētēctus | dētēcta | dētēctum | dētēctī | dētēctae | dētēcta | |
Genitive | dētēctī | dētēctae | dētēctī | dētēctōrum | dētēctārum | dētēctōrum | |
Dative | dētēctō | dētēctō | dētēctīs | ||||
Accusative | dētēctum | dētēctam | dētēctum | dētēctōs | dētēctās | dētēcta | |
Ablative | dētēctō | dētēctā | dētēctō | dētēctīs | |||
Vocative | dētēcte | dētēcta | dētēctum | dētēctī | dētēctae | dētēcta |
References
- detectus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.