derogatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dērogō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dērogātus | dērogāta | dērogātum | dērogātī | dērogātae | dērogāta | |
Genitive | dērogātī | dērogātae | dērogātī | dērogātōrum | dērogātārum | dērogātōrum | |
Dative | dērogātō | dērogātae | dērogātō | dērogātīs | dērogātīs | dērogātīs | |
Accusative | dērogātum | dērogātam | dērogātum | dērogātōs | dērogātās | dērogāta | |
Ablative | dērogātō | dērogātā | dērogātō | dērogātīs | dērogātīs | dērogātīs | |
Vocative | dērogāte | dērogāta | dērogātum | dērogātī | dērogātae | dērogāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.