demoratus
Latin
Etymology
Perfect participle of dēmoror
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēmorātus | dēmorāta | dēmorātum | dēmorātī | dēmorātae | dēmorāta | |
Genitive | dēmorātī | dēmorātae | dēmorātī | dēmorātōrum | dēmorātārum | dēmorātōrum | |
Dative | dēmorātō | dēmorātae | dēmorātō | dēmorātīs | dēmorātīs | dēmorātīs | |
Accusative | dēmorātum | dēmorātam | dēmorātum | dēmorātōs | dēmorātās | dēmorāta | |
Ablative | dēmorātō | dēmorātā | dēmorātō | dēmorātīs | dēmorātīs | dēmorātīs | |
Vocative | dēmorāte | dēmorāta | dēmorātum | dēmorātī | dēmorātae | dēmorāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.