demolitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēmōlior.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēmōlītus | dēmōlīta | dēmōlītum | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlīta | |
Genitive | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlītī | dēmōlītōrum | dēmōlītārum | dēmōlītōrum | |
Dative | dēmōlītō | dēmōlītae | dēmōlītō | dēmōlītīs | dēmōlītīs | dēmōlītīs | |
Accusative | dēmōlītum | dēmōlītam | dēmōlītum | dēmōlītōs | dēmōlītās | dēmōlīta | |
Ablative | dēmōlītō | dēmōlītā | dēmōlītō | dēmōlītīs | dēmōlītīs | dēmōlītīs | |
Vocative | dēmōlīte | dēmōlīta | dēmōlītum | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlīta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.