delibatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēlībō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēlībātus | dēlībāta | dēlībātum | dēlībātī | dēlībātae | dēlībāta | |
Genitive | dēlībātī | dēlībātae | dēlībātī | dēlībātōrum | dēlībātārum | dēlībātōrum | |
Dative | dēlībātō | dēlībātae | dēlībātō | dēlībātīs | dēlībātīs | dēlībātīs | |
Accusative | dēlībātum | dēlībātam | dēlībātum | dēlībātōs | dēlībātās | dēlībāta | |
Ablative | dēlībātō | dēlībātā | dēlībātō | dēlībātīs | dēlībātīs | dēlībātīs | |
Vocative | dēlībāte | dēlībāta | dēlībātum | dēlībātī | dēlībātae | dēlībāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.