degeneraturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēgenerō.

Participle

dēgenerātūrus m (feminine dēgenerātūra, neuter dēgenerātūrum); first/second declension

  1. about to degenerate, deteriorate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēgenerātūrus dēgenerātūra dēgenerātūrum dēgenerātūrī dēgenerātūrae dēgenerātūra
Genitive dēgenerātūrī dēgenerātūrae dēgenerātūrī dēgenerātūrōrum dēgenerātūrārum dēgenerātūrōrum
Dative dēgenerātūrō dēgenerātūrae dēgenerātūrō dēgenerātūrīs dēgenerātūrīs dēgenerātūrīs
Accusative dēgenerātūrum dēgenerātūram dēgenerātūrum dēgenerātūrōs dēgenerātūrās dēgenerātūra
Ablative dēgenerātūrō dēgenerātūrā dēgenerātūrō dēgenerātūrīs dēgenerātūrīs dēgenerātūrīs
Vocative dēgenerātūre dēgenerātūra dēgenerātūrum dēgenerātūrī dēgenerātūrae dēgenerātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.