definitivus

Latin

Etymology

From dēfīniō (to define) + -īvus.

Pronunciation

Adjective

dēfīnītīvus (feminine dēfīnītīva, neuter dēfīnītīvum); first/second-declension adjective

  1. definitive, explanatory
  2. definite, distinct, plain

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēfīnītīvus dēfīnītīva dēfīnītīvum dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīva
Genitive dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīvī dēfīnītīvōrum dēfīnītīvārum dēfīnītīvōrum
Dative dēfīnītīvō dēfīnītīvō dēfīnītīvīs
Accusative dēfīnītīvum dēfīnītīvam dēfīnītīvum dēfīnītīvōs dēfīnītīvās dēfīnītīva
Ablative dēfīnītīvō dēfīnītīvā dēfīnītīvō dēfīnītīvīs
Vocative dēfīnītīve dēfīnītīva dēfīnītīvum dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīva

Descendants

References

  • definitivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • definitivus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • definitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.