declaratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēclārō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēclārātus | dēclārāta | dēclārātum | dēclārātī | dēclārātae | dēclārāta | |
Genitive | dēclārātī | dēclārātae | dēclārātī | dēclārātōrum | dēclārātārum | dēclārātōrum | |
Dative | dēclārātō | dēclārātae | dēclārātō | dēclārātīs | dēclārātīs | dēclārātīs | |
Accusative | dēclārātum | dēclārātam | dēclārātum | dēclārātōs | dēclārātās | dēclārāta | |
Ablative | dēclārātō | dēclārātā | dēclārātō | dēclārātīs | dēclārātīs | dēclārātīs | |
Vocative | dēclārāte | dēclārāta | dēclārātum | dēclārātī | dēclārātae | dēclārāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.