cretaceus

Latin

From crēta (“chalk”) +‎ -āceus, more at crēta.

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kreˈta.t͡ʃe.us/, [kreˈt̪äːt͡ʃeus]

crētāceus (feminine crētācea, neuter crētāceum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	crētāceus	crētācea	crētāceum	crētāceī	crētāceae	crētācea
Genitive	crētāceī	crētāceae	crētāceī	crētāceōrum	crētāceārum	crētāceōrum
Dative	crētāceō	crētāceae	crētāceō	crētāceīs
Accusative	crētāceum	crētāceam	crētāceum	crētāceōs	crētāceās	crētācea
Ablative	crētāceō	crētāceā	crētāceō	crētāceīs
Vocative	crētācee	crētācea	crētāceum	crētāceī	crētāceae	crētācea

“cretaceus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
cretaceus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.