competiturus
Latin
Etymology
Future active participle of competō.
Participle
competītūrus (feminine competītūra, neuter competītūrum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | competītūrus | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |
| Genitive | competītūrī | competītūrae | competītūrī | competītūrōrum | competītūrārum | competītūrōrum | |
| Dative | competītūrō | competītūrō | competītūrīs | ||||
| Accusative | competītūrum | competītūram | competītūrum | competītūrōs | competītūrās | competītūra | |
| Ablative | competītūrō | competītūrā | competītūrō | competītūrīs | |||
| Vocative | competītūre | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.