bulliturus
Latin
Etymology
Future active participle of bulliō.
Participle
bullitūrus m (feminine bullitūra, neuter bullitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | bullitūrus | bullitūra | bullitūrum | bullitūrī | bullitūrae | bullitūra | |
Genitive | bullitūrī | bullitūrae | bullitūrī | bullitūrōrum | bullitūrārum | bullitūrōrum | |
Dative | bullitūrō | bullitūrae | bullitūrō | bullitūrīs | bullitūrīs | bullitūrīs | |
Accusative | bullitūrum | bullitūram | bullitūrum | bullitūrōs | bullitūrās | bullitūra | |
Ablative | bullitūrō | bullitūrā | bullitūrō | bullitūrīs | bullitūrīs | bullitūrīs | |
Vocative | bullitūre | bullitūra | bullitūrum | bullitūrī | bullitūrae | bullitūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.