apputatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of apputō
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | apputātus | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta | |
Genitive | apputātī | apputātae | apputātī | apputātōrum | apputātārum | apputātōrum | |
Dative | apputātō | apputātae | apputātō | apputātīs | apputātīs | apputātīs | |
Accusative | apputātum | apputātam | apputātum | apputātōs | apputātās | apputāta | |
Ablative | apputātō | apputātā | apputātō | apputātīs | apputātīs | apputātīs | |
Vocative | apputāte | apputāta | apputātum | apputātī | apputātae | apputāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.