affirmativus

Latin

Etymology

From affirmō (to affirm) + -īvus.

Pronunciation

Adjective

affirmātīvus (feminine affirmātīva, neuter affirmātīvum); first/second-declension adjective

  1. affirming, affirmative

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative affirmātīvus affirmātīva affirmātīvum affirmātīvī affirmātīvae affirmātīva
Genitive affirmātīvī affirmātīvae affirmātīvī affirmātīvōrum affirmātīvārum affirmātīvōrum
Dative affirmātīvō affirmātīvō affirmātīvīs
Accusative affirmātīvum affirmātīvam affirmātīvum affirmātīvōs affirmātīvās affirmātīva
Ablative affirmātīvō affirmātīvā affirmātīvō affirmātīvīs
Vocative affirmātīve affirmātīva affirmātīvum affirmātīvī affirmātīvae affirmātīva

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.